Ja uz jums attiecas a nepārtraukts stress, situācijās, kas rada sociālo vai darba spiedienu, vai arī jūs mēdzat būt nemierīgs, nemierīgs vai nomākts, jūsu vadītais dzīvesveids var nebūt labvēlīgs jūsu ķermenim. Ir svarīgi apzināties, kā stress ietekmē gan fiziski, gan emocionāli veikt efektīvus pasākumus.
Stress var mūs ietekmēt dažādos veidos gan fiziski, gan emocionāli. Ir ļoti svarīgi neļaut stresam pārņemt mūsu dzīvi, jo tas var ietekmēt mūs. Tālāk mēs detalizēti izpētīsim, kā stress ietekmē cilvēka ķermeni un kādus signālus tas mums sūta, lai mēs rīkotos savlaicīgi.
Stresa raksturojums
Kad atrodamies situācijā, kad ķermenis jūtas apdraudēts vai mēs izejam spiediena stadiju, mūsu hipotalāms ieslēdzas un nonāk trauksmes režīmā, tas ir, organisms šajā nervu situācijā izdala vairāk hormonu, piemēram, kortizols un adrenalīns.
Šie hormoni ir daļa no dabiskas un adaptīvas ķermeņa reakcijas uz iespējamām briesmām. Tomēr, ja šīs reakcijas laika gaitā tiek pagarinātas, tās var radīt nelabvēlīgas sekas dažādās ķermeņa sistēmās. ķermenis, piemēram, endokrīno, nervu un imūnsistēmu. Šī reakcija var būt labvēlīga īstermiņā, bet kaitīga ilgstoši.
Stresa fāzes
- Trauksmes fāze: Tā ir fāze, kurā parādās adrenalīns. Šeit mēs vairāk koncentrējamies, un mūsu uzmanības līmenis palielinās. Ietekme ir tūlītēja un var ietvert paaugstinātu asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu. Šis posms parasti ir īss.
- Pretestības fāze: Ja stress turpinās, ķermenis nonāk šajā posmā. Šeit orgāni sāk ciest negatīvas sekas, jo ķermenis uztur pastāvīgu modrības stāvokli, izjaucot vielmaiņu un normālu darbību.
- Izsmelšanas fāze: Šajā beigu fāzē organisms zaudē spēju pretoties, nonākot nekontrolējamā stāvoklī, kurā var parādīties nopietnas fiziskas un emocionālas slimības.
Stresa negatīvā ietekme uz ķermeni
Ķermenis var reaģēt uz stresu dažādos veidos, un šīs reakcijas var izpausties dažādās slimībās un patoloģijās. Tālāk mēs padziļināti izpētām visbiežāk sastopamās stresa sekas.
- Gremošanas sistēma: Hronisks stress pastiprina tādus stāvokļus kā kuņģa čūlas, kairinātu zarnu sindroms, čūlainais kolīts, gastrīts un aerofagija.
- Slikti ēšanas paradumi: Stress var izraisīt neveselīgas ēšanas paradumus, piemēram, pārmērīgu neveselīgas pārtikas patēriņu, pārēšanās vai, gluži otrādi, apetītes zudumu.
- Elpošanas sistēmas: Tas var izraisīt hiperventilāciju, nosmakšanas sajūtu un psihogēnu astmu.
- Kardiovaskulārā sistēma: Visbiežāk sastopamās problēmas ir tahikardija, augsts asinsspiediens, stenokardija un pat miokarda infarkts.
- Muskuļu sāpes: Muskuļu stīvums, krampji, muguras un kakla sāpes ir izplatītas.
- Ādas problēmas: Pūtītes, psoriāze, dermatīts un alopēcija var izpausties ilgstoša stresa dēļ.
- Nervu sistēma: Sekas var būt migrēnas, trauksme, depresija, miega traucējumi un fobiju attīstība.
- Svara pieaugums: Daudziem cilvēkiem var rasties vielmaiņas izmaiņas, kas stresa dēļ izraisa lieko svaru vai aptaukošanos.
- Dzirdes problēmas: Ārkārtējos gadījumos stress var izraisīt pat dzirdes traucējumus iekšējā ausī.
Kā atpazīt un cīnīties pret stresu
Stresa pazīmju identificēšana ir pirmais solis cīņā pret to. Daži bieži sastopami simptomi ir aizkaitināmība, enerģijas zudums, biežas fiziskas sāpes un aizmigšanas grūtības. Par laimi, tādu ir daudz stratēģijas stresa pārvarēšanai un samazināšanai:
- Praktizējiet relaksācijas metodes, piemēram, jogu, meditāciju vai apzinātību.
- Ievērojiet sabalansētu uzturu, kas bagāts ar augļiem un dārzeņiem.
- Veiciet regulāras fiziskās aktivitātes, kas ir būtiskas, lai atbrīvotu spriedzi.
- Labāk organizējiet laiku un ikdienas darbus, lai izvairītos no pienākumu uzkrāšanās.
- Meklējiet emocionālu atbalstu no ģimenes un draugiem vai dodieties uz profesionālu terapiju.
Stress ir neizbēgams dažādos dzīves laikos, taču, iemācoties to efektīvi pārvaldīt, ir iespējams samazināt tā negatīvās sekas. Saglabājiet līdzsvaru veselīgi starp pienākumiem un pašaprūpe ir galvenais, lai nodrošinātu gan fizisko, gan emocionālo labklājību.