Iestājoties ziemai, aukstumam un klimata izmaiņām, tas ir ierasts šai sezonai raksturīgas slimības, piemēram, gripa un saaukstēšanās. Lai gan abas ir ļoti izplatītas elpceļu infekcijas un tām ir līdzīgi simptomi, tās tomēr ir pilnīgi atšķirīgi apstākļi, gan pēc intensitātes, gan ar tiem saistītajiem riskiem.
Tālāk mēs detalizēti izpētīsim svarīgākās atšķirības starp šīm divām slimībām, kā tās atšķirt, pamatojoties uz simptomiem, kāda ārstēšana ir vispiemērotākā un kādas komplikācijas var rasties, ja tās netiek atbilstoši novērstas. Mēs arī sniegsim jums padomus, kā tos novērst un izvairīties no inficēšanās.
Kas ir gripa?
Gripa jeb gripa ir gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas galvenokārt skar augšējos elpceļus, piemēram, degunu, kaklu un plaušas. Pastāv dažādi gripas veidi, no kuriem visizplatītākie ir A un B tipa vīrusi. Pēdējie parasti izraisa vieglākus sezonālus uzliesmojumus, salīdzinot ar A tipu, kas ir saistīts ar vēsturiskām pandēmijām.
Galvenie gripas simptomi
- Augsts drudzis, kas var pārsniegt 38ºC.
- Intensīvas galvassāpes.
- Ģeneralizētas muskuļu sāpes (mialģija).
- Ārkārtīgs nogurums vai vājuma sajūta.
- Aizlikts deguns un iekaisis kakls.
- Pastāvīgs sauss klepus.
- Asarainas vai kairinātas acis.
Atšķirībā no saaukstēšanās, gripas simptomi parādās pēkšņi un tie var būt diezgan atspējoti. Turklāt šīs slimības pilnīgai izzušanai var paiet viena līdz divas nedēļas, un daži cilvēki var justies nogurums nedēļām ilgi.
Kā izplatās gripa?
Gripas vīruss tiek pārnests ar pilieniņām, kas rodas, inficētai personai klepojot, šķaudot vai runājot. Šos pilienus var ieelpot tieši vai nogulsnēt uz virsmām, no kurienes tie nonāk saskarē ar rokām un pēc tam ar muti, degunu vai acīm. Ir svarīgi atzīmēt, ka inficētie cilvēki var būt lipīgi no vienas dienas pirms simptomu parādīšanās līdz septiņām dienām vēlāk.
Gripas ārstēšana
- Atpūta: Ir svarīgi, lai ķermenis atgūtu enerģiju un cīnītos ar infekcijām.
- Hidratācija: Dzeriet daudz šķidrumu, piemēram, ūdeni, karstas infūzijas vai zupas, lai saglabātu hidratāciju.
- Pretsāpju un pretdrudža līdzekļi: Zāles, piemēram, paracetamols vai ibuprofēns, lai mazinātu drudzi un muskuļu sāpes.
- Mitrinātāji: Izmantojiet iztvaicētājus, lai uzturētu vidi mitru, kas palīdz atslogot elpceļus.
Gripas izraisītās komplikācijas
Lai gan lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas, gripa var izraisīt nopietnas komplikācijas, īpaši tādās riska grupās kā mazi bērni, gados vecāki cilvēki, grūtnieces un cilvēki ar hroniskām slimībām vai novājinātu imūnsistēmu. Dažas izplatītas komplikācijas ir:
- Pneimonija.
- Bronhīts.
- Sinusīts.
- Hronisku slimību, piemēram, astmas, saasināšanās.
Kas ir saaukstēšanās?
Savukārt saaukstēšanās ir viegla vīrusu infekcija, kas skar augšējos elpceļus, īpaši degunu un kaklu. To izraisa dažādi vīrusi, piemēram, rinovīruss, koronavīruss un adenovīruss. Lai gan tā ir daudz vieglāka nekā gripa, tā notiek biežāk un var skart cilvēku vairākas reizes gadā.
Galvenie saaukstēšanās simptomi
- Aizlikts deguns vai iesnas.
- Bieža šķaudīšana.
- Kakls iekaisis vai ar vieglām sāpēm.
- Viegls vai mērens klepus.
- Reizēm galvassāpes.
- Acu kairinājums (dažos gadījumos).
Atšķirībā no gripas, saaukstēšanās parasti neizraisa drudzi (ja ir, tas ir zems) vai ievērojamas muskuļu sāpes. Simptomi parādās pakāpeniski un parasti ir vairāk kaitinoši nekā novājinoši.
Kā notiek saaukstēšanās izplatīšanās?
Aukstums tiek pārnests tiešā saskarē ar inficētiem cilvēkiem vai piesārņotām virsmām, kā arī ar elpceļu pilieniņām. Tās inkubācijas periods ir īsāks nekā gripai, no 12 līdz 72 stundām, un simptomi parasti izzūd nedēļas laikā.
Aukstā ārstēšana
- Atpūta: Lai gan atpūta ir mazāk novājinoša, tā palīdz organismam ātrāk atgūties.
- Šķidrumi: Karstu šķidrumu, piemēram, uzlējumu, dzeršana var mazināt rīkles kairinājumu.
- Pretsāpju līdzekļi: Lai atvieglotu vieglas sāpes un diskomfortu.
- Deguna dekongestanti: Noderīgi, lai mazinātu sastrēgumus, lai gan tie jālieto mēreni, lai izvairītos no atsitiena efekta.
Saaukstēšanās izraisītas komplikācijas
Aukstums reti izraisa nopietnas komplikācijas. Tomēr, ja tas netiek pārvaldīts pareizi, tas var izvērsties par:
- Ausu infekcija
- Sinusīts.
- Bronhīts.
- Pneimonija (ļoti retos gadījumos).
Profilakse: taustiņi, lai izvairītos no gripas un saaukstēšanās
Profilakse ir būtiska, lai samazinātu risku saslimt gan ar gripu, gan saaukstēšanos. Šeit mēs sniedzam dažus efektīvus padomus:
- Ievērot pareizu higiēnu un bieži mazgājiet rokas.
- Izvairieties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.
- Ventilējiet slēgtās telpas, lai atjaunotu gaisu.
- Izmantojiet vienreizējās lietošanas salvetes un pareizi atbrīvojieties no tām.
- Vakcinējieties pret gripu, ja piederat riska grupai.
- Saglabājiet veselīgus ieradumus, piemēram, sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekamu atpūtu, lai stiprinātu imūnsistēmu.
Atcerieties, ka, lai gan gripa un saaukstēšanās var šķist līdzīgi, ir svarīgi noteikt galvenās atšķirības, lai tās pareizi ārstētu. Gripa mēdz būt nopietnāka, un tai var būt nepieciešama medicīniska palīdzība, īpaši neaizsargātiem cilvēkiem. Labas profilakses ievērošana un veselīgu paradumu pieņemšana var būtiski ietekmēt ziemas sezonu.