Kad attiecības pārstāj būt līdzdalības un mīlestības telpa un kļūst par skumju, apātijas vai diskomforta fokusu, vēlams pieņemt krasus lēmumus kas dod labumu abu pušu emocionālajai labklājībai. Tomēr daudzi cilvēki, neskatoties uz to, ka šajās attiecībās nejūtas laimīgi vai ērti, izvēlas tajās palikt dažādu dziļi iesakņojušos emocionālo, sociālo un psiholoģisko faktoru dēļ.
Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim iemeslus, kāpēc daudzi cilvēki izvēlas "izvilkt" neapmierinošās attiecībās, kā arī iespējamās sekas. Mēs pievērsīsimies arī brīdinājuma zīmēm, lai identificētu šīs situācijas, un rīkus, ko varam izmantot, lai tās pārvarētu.
Ko nozīmē izturēt attiecībās
Vēsturiski jēdziens "izturīgs" attiecībās bija cieši saistīts ar kultūras un sociālajām vērtībām, kas uzskatīja, ka ciešanas kā pāris ir spēka un apņemšanās zīme. Agrāk daudzi cilvēki uzskatīja par nopelnu izturēt grūtības un palikt kopā par katru cenu. Patiesībā bija ierasts dzirdēt tādas frāzes kā "veci pāri varētu izturēt ilgāk", idealizējot pretestības modeli, ko daudzos gadījumos nomoka nelaime un emocionāli trūkumi.
Par laimi laiki ir mainījušies, un mūsdienās arvien vairāk cilvēku apzinās, ka emocionālā labklājība ir būtiska. Lai gan joprojām pastāv zināms sociālais un kultūras spiediens, kas pastiprina domu, ka "stingrība" ir pozitīva, daudzi cilvēki apšauba šīs vērtības. Šodien mēs to saprotam veselīga mīlestība nedrīkst ietvert pastāvīgās ciešanas.
Kāpēc palikt attiecībās, kas nedarbojas?
Palikt attiecībās, kas nenes laimi vai labklājību, ne vienmēr ir pašsaprotams lēmums. Šo lēmumu ietekmē vairāki faktori, sākot no sociālā spiediena un beidzot ar visdziļākajām bailēm. Apskatīsim dažus no visbiežāk sastopamajiem iemesliem:
- Sociālais un kultūras spiediens: Daudzi cilvēki jūtas spiesti palikt attiecībās, jo baidās no draugu un ģimenes sprieduma.
- Bailes no vientulības: Dažiem cilvēkiem doma par palikšanu vienam var būt biedējošāka nekā palikšana neapmierinošās attiecībās.
- Idealizēti romantiski uzskati: Bieži vien “romantiskā mīlestība” tiek uztverta kā kaut kas tāds, kam jāpārvar viss, kas noved pie ciešanu attaisnošanas.
- Depresija vai zems pašvērtējums: Dažiem rodas emocionāla atkarība, kas liek viņiem domāt, ka viņi nav pelnījuši labāku.
Šie iemesli, lai arī saprotami, nav attaisnojums, lai pagarinātu attiecības, kas kaitē abiem pāra locekļiem.
“Turēšanās” ietekme attiecībās
Uzturēšanās toksiskās vai neapmierinošās attiecībās var būt nopietnas psiholoģiskas un emocionālas sekas. Starp viņiem:
- Pašvērtējuma pasliktināšanās: Uzturēšanās attiecībās, kas mūs nedara laimīgus, var likt mums justies tā, ka neesam pelnījuši mīlestību vai cieņu.
- Stress un nemiers: Pastāvīgi strīdi vai emocionālas saiknes trūkums var izraisīt pastāvīgu modrības stāvokli.
- Fiziskā izolācija: Daudzi cilvēki samazina savu sociālo loku, koncentrējoties tikai uz savu partneri.
- Neticība mīlestībai: Neapmierinošu attiecību pieredze var radīt šaubas par iespēju nākotnē atrast veselīgu mīlestību.
Ir vitāli svarīgs savlaicīgi identificējiet šīs pazīmes un meklējiet risinājumus, izmantojot atklātu komunikāciju, pāru terapiju vai, nopietnākos gadījumos, šķiršanos.
Kas mūs tur?
Bailes no pārmaiņām
Pārmaiņas ietver mūsu komforta zonas atstāšanu, pat ja tā ir negatīva. Daudzi cilvēki dod priekšroku zināmais sliktais stāties pretī nenoteiktajam.
Emocionālā atkarība
Emocionālā atkarība ir viens no visizplatītākajiem un bīstamākajiem faktoriem kas uztur cilvēkus neapmierinošās attiecībās. Tas notiek, kad cilvēks jūtas nespējīgs būt laimīgs viens pats un visu savu emocionālo drošību noliek partnerī.
Ekonomiskie iemesli
Daudzos gadījumos ekonomiskie apstākļi apgrūtina atdalīšanu, īpaši, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra.
mīlestības idealizācija
Ticība mītiem par romantisku mīlestību, piemēram, "mīlestība var darīt jebko" vai "mana mīlestība tevi mainīs", noved pie toksiskas uzvedības attaisnošanas un kaitīgu attiecību pagarināšanas.
Kā pārtraukt ciklu
Izkļūt no toksiskām vai neapmierinošām attiecībām var šķist nepārvarama, taču tā ir iespējama. Šeit ir daži galvenie soļi:
- Atzīstiet realitāti: Pirmais solis ir noteikt, vai attiecības sniedz mums laimi vai kaitē mums.
- Attīstīt emocionālo neatkarību: Strādājiet pie mūsu pašcieņas un iemācieties priecāties par sevi.
- Vērsieties pie profesionāļa: Terapija, gan individuāla, gan pāru, var būt nenovērtējams līdzeklis situācijas izpratnē.
- Iestatiet ierobežojumus: Definējiet, ko mēs esam gatavi paciest, un skaidri paziņojiet to savam partnerim.
Mums nevajadzētu baidīties pārtraukt attiecības, kas mūs nedara laimīgus. Emocionālajai labklājībai ir jābūt mūsu prioritātei, un vienmēr ir iespējams atrast laimi vienatnē vai veselīgās un līdzsvarotās attiecībās.